Mēģinot panākt «revolūciju būvniecībā», Latvijas likumdevēji varētu radīt haosu būvniecības nozarē, šonedēļ starptautiskajā konferencē «Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2014» pauda Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Bažījas, ka jaunais Būvniecības likums radīs haosu nozarē

Foto: Lita Krone/LETA

«Revolūcija būvniecībā, tāpat kā citas revolūcijas, ne pie kā laba nenovedīs - baidos, ka jaunais Būvniecības likums radīs tādu pašu haosu. Ja šodien pamatojam, ka lielāka atbildība būs tieši projektētājam, tad jāsaka, ka būvniecībā patlaban tieši projektēšana ir visvājākais punkts un projektu kvalitāte no dienas dienā pasliktinās. Tāpēc arī būvniecībā notiek dažādas problēmas,» sacīja Jākobsons.

Ekspertīze patlaban vispār ir kļuvusi par nevajadzīgu naudas tēriņu. Ja agrāk pēc likuma ekspertīze bija jāpasūta būves pasūtītājam, šodien bieži ir gadījumi, kad to pasūta pats projektētājs, kas nosaka, ko viņam vajag pārbaudīt un ko nevajag. Tā noticis gan Zolitūdes traģēdijas gadījumā, gan virknē valsts pasūtījumu, kur projektēšanas uzdevumā iekļauta prasība izstrādāt projektu un arī atnest ekspertīzes atzinumu. «Tātad pasūtītājam

ir vienalga, vajag tikai papīrīti, ka ekspertīzes atzinums ir veikts,» norādīja Jākobsons.

Speciālists kritizēja arī ieceri par civiltiesisko apdrošināšanu, kas jāveic vadošajiem būvju speciālistiem. «Ko tad mēs izdarām - atrisinām problēmas sekas vai iemeslus? Piemēram, notika traģēdija un visi būvspeciālisti ir apdrošināti. Kas notiks pēc tam? Izmaksās atlīdzības ģimenēm, kuru piederīgie gājuši bojā, bet nākamajā gadā šīm personām, kas piedalījās būvniecības procesā, būs lielāka maksa par būvniecības procesu. Tas ir viss, ko varam atrisināt? Kur ir garantija? Svarīgāk ir risināt jautājumus, kas saistīti ar drošību, lai novērstu riskus, lai šādas nelaimes nenotiktu,» uzsvēra BRA izpilddirektors.

«Man bija izdevība tikties gan ar izmeklētāju, gan grupu, kas izskata šo traģēdiju. Ir pagājuši četri mēneši, un pa šo laiku izdevās tikai sakārtot dokumentāciju, lai saprastu, kas vispār šajā būvniecībā ir noticis, kāda bija būvniecības procesa shēma, jo būvvaldē ir viena dokumentācija, pie būvnieka ir otra, pie projektētāja – trešā, un tās pilnībā atšķiras. Runa bija arī par būtiskām izmaiņām - katrs, kas ienesa izmaiņas, tās nesaskaņoja ar citiem. Viss šis milzīgais haoss arī noved pie traģēdijām,» pastāstīja speciālists.

Viens no strīdīgajiem elementiem ir arī tā saucamā būvprojekta detalizācijas pakāpe. «Kā noteikt, vai tā ir būtiska vai nav? Pēc mūsu likumdošanas detalizāciju var izstrādāt būvnieks, var arī pasūtīt pašam projektētājam. Konkrētajā gadījumā [Zolitūdē] nelikās ne zinis ne viens, ne otrs – izstrādāja pavisam trešā persona, materiālu piegādātājs. Ekspertam, projektētājam būtu vismaz jāpārliecinās, ka piedāvātais risinājums ir atbilstošs, bet tas nemaz nav darīts,» uzsvēra Jākobsons.

Savukārt jurists Jānis Uzulēns pauda viedokli, ka «revolūcija būvniecībā» notiks tad, kad būtiskās būvei izvirzāmās prasības, kas minētas jaunajā likumā, tiks standartizētas un būs skaidri saprotams valsts standarts bez iespējas vienu jautājumu interpretēt desmit dažādiem ekspertiem.

«Lai arī man kā juristam patīk pelnīt naudu no problēmām, kas rodas būvniekiem, jāsaka, ka pasaulē ir ļoti labi piemēri, Norvēģija, Zviedrija, ka arī līgums ir daļēji standartizēts, kas nozīmē, ka virkne attiecību starp dažādiem subjektiem šajā procesā ir standartizēta, saprotama – termiņi, atbildība, uzdevumi utt. Tas atvieglos būvniecības procesu, atbildības noteikšanu jebkuram subjektam būvniecībā un samazinās nevajadzīgi lielu juristu lomu šajā procesā. Tiklīdz rodas strīdus jautājums, mēs sēžamies ar kolēģiem pie galda un izvēršam šo jautājumu četru gadu garumā – tas noteikti nav veids, kā pareizi risināt strīdus būvniecībā,» uzskata Uzulēns.

Bažījas, ka jaunais Būvniecības likums radīs haosu nozarē

31.03.2014
LETA
< Назад
Подписаться
×