Kādi ir ieguvumi un riski, konsultējoties ar VID

Kādi ir ieguvumi un riski, konsultējoties ar VID

Aizvadītajā gadā RMS Forum rīkotajā tiešsaistes konferencē «Nodokļu strīdi un tiesvedība» konferences lektori uzsvēra, cik būtiska ir savlaicīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai nenonāktu līdz situācijai, kad risinājumu meklējumam jāvēršas tiesā. Noderīgu informāciju konferences klausītājiem sniedza Elīna Putniņa, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, Deloitte Latvia nodokļu departamenta direktore, kura aicināja nodokļu maksātājus saņemt VID konsultācijas par interesējošiem jautājumiem. Viņa uzsvēra, ka šajā procesā saskata daudz vairāk iespēju nekā risku.

Jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 2024. gada 31. oktobrī un kas stāsies spēkā no 2026. gada, tā 4. panta 3. punktā paredzēts, ka VID «konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā». Arī pašlaik spēkā esošajā likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 8. panta septītajā punktā tas ir noteikts, kā arī Administratīvā procesa likuma 98. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts, ka privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā no iestādes, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības.

Riski un iespējas

VID kā iestāde mainās un pāriet vairāk uz konsultēšanas, nevis sodīšanas funkciju, un arī mēs arvien biežāk to labprāt izmantojām — iespēju saņemt konsultāciju, nesagaidot kādas agresīvākas rīcības vai pārmetumus no VID puses, bet cenšoties izveidot sadarbību un meklējot pozitīvos risinājumu mehānismus potenciāli iespējamos strīdos ar nodokļu administrāciju, atzina E. Putniņa. Nodokļu maksātāji jebkurā brīdī un jebkurā procesa stadijā drīkst VID prasīt vai nu kādu konkrētu jautājumu risināšanu, vai arī savu tiesību izskaidrošanu, tajā skaitā arī jau aizsāktajā kontroles procesā. Taču ieteicams to darīt, vēl pirms uzsākts kontroles process, jo pēc tam tiesāties ir gan sarežģīti, gan laikietilpīga abām pusēm. Turklāt VID sniegtās konsultācijas, atšķirībā no daudzām citām valstīm, ir bezmaksas pakalpojums, tostarp arī VID padziļinātas konsultācijas un uzziņas sniegšana. Šī zināmā mērā ir privilēģija Latvijas nodokļu maksātājiem, ja daudzās valstīs šāda iespēja ir ierobežota, vai arī, ja ir iespējams, tad par to ir arī jāmaksā, norādīja lektore.

Nereti sabiedrībā izskan viedoklis, ka konsultēšanās ar VID ir saistīta ar zināmiem riskiem, jo pēc tās var sekot pastiprināta VID interese par jautājuma uzdevēju. E. Putniņa atzina, ka nekad nav sajutusi tiešu saikni starp konsultēšanās procesu, jautājumu uzdošanu un tālāk jau kontroles procesa ierosināšanu. Šāds risks, pēc viņas ieskata, ir ļoti zems, turklāt VID ir pienākums, atbilstoši likumam, nodrošināt konfidencialitāti. Visbiežāk šādās konsultācijās notiek saskarsme ar VID metodiskās daļas amatpersonām, kas nozīmē, ka tie ir profesionāļi, kas ikdienā nodarbojas ar likumu piemērošanas kārtības metodoloģiju izstrādi un likumu normu skaidrojumu. Nebūt nav tā, ka viņi uzreiz sazinās ar kontroles daļas kolēģiem un nodod tālāk informāciju par nodokļu maksātāju, kurš izvēlējies konsultēties.

Runājot par riskiem, jāņem vērā, ka tā informācija, kas dažādās datubāzēs un resursos ir pieejama VID darbiniekiem par nodokļu maksātāju veiktajiem darījumiem, ir visai plaša, neatkarīgi no konsultācijām. Tāpēc, vēršoties pie VID, ir svarīgi, būt iepriekš sagatavotiem un tādējādi pasargātiem, lai paši savam uzņēmumam un komercdarbībai nenodarītu kādu kaitējumu. Ir dažādi veidi, kā konsultēties ar VID, tāpēc vērts izsvērt, kurš no veidiem ir piemērotākais, kad to darīt pašam un kad lūgt palīdzību profesionālam nodokļu konsultantam vai juristam.

Vēršoties pie VID, nodokļu maksātājs ir tiesīgs saņemt vispārīgās konsultācijas, padziļinātās konsultācijas un uzziņas. Ar jautājumiem pie nodokļu administrētājiem var vērsties gan VID tīmekļvietnē, gan izmantojot VID konsultatīvo tālruni (67120000), gan piesakoties konsultācijai klātienē VID klientu apkalpošanas centros.

Jautājumu uzdošana EDS sarakstē

Viens no biežāk izmantotajiem veidiem ir telefoniskas konsultācijas, taču E. Putniņa rekomendēja vispirms rakstiski izteikt savus neskaidros jautājumus VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sarakstē.

Priekšrocība, sagatavojot īsu jautājuma vai problēmas izklāstu VID EDS sarakstē, ir tā, ka varam sagaidīt īsā laikā VID atbildi, kas lielākoties būs vispārīga. Šo iespēju var izmantot ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas, ja nepieciešama ātra saziņa. Tas noteikti būs ērtāk, nekā zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni, kur var nākties diezgan ilgi gaidīt, kad savienos ar kādu no konsultantiem. Turklāt zvanot var gadīties, ka nespēsiet noformulēt jautājumu tā, lai saņemtu nepieciešamo atbildi.

Padziļinātā konsultācija

Nākamais līmenis, kurā var sazināties ar VID, ir padziļinātās konsultācijas. Tas ir tiesiski saistošāks instruments, kā var noskaidrot savas tiesības konkrētajā gadījumā. Šādu padziļinātu konsultāciju mērķis ir veicināt labāku normatīvā regulējuma izpratni un palīdzēt nodokļu maksātājam korekti izpildīt savas nodokļu maksātāju saistības, samazināt kļūdu un pārkāpumu risku. Vienlaikus tās palīdz uzlabot sadarbību starp VID un nodokļu maksātājiem.

Nodokļu maksātājam ir tiesības jebkurā brīdī lūgt VID sniegt padziļinātu konsultāciju, kas nozīmē, ka esat sagatavojis detalizētu situācijas aprakstu, apkopojis visu prasīto informāciju, dokumentus un noformulējis konkrētus jautājumus, uz kuriem ir nepieciešams saņemt atbildes. Šīs konsultācijas visbiežāk notiek attālinātā formātā, un tajās var piedalīties gan VID darbinieki, gan arī var tikt pieaicināti dažādi speciālisti, kuri nepieciešami, lai sagatavotu atbildi vai mutiski izrunātu neskaidro.

Padziļinātā konsultācija var notikt arī vairākos posmos, proti, var uzsākt šo konsultēšanos sarunas gaitā, konstatēt kaut kādus jautājumus, kuri nav skaidri vai nu nodokļu maksātājam, vai VID, tad sarunāt atkārtotu tikšanos, lai turpinātu aizsākto konsultāciju.

Dažkārt nodokļu maksātājiem strīds par nodokļa piemērošana rodas nevis ar VID, bet ar sadarbības partneri. Proti, var atšķirties viedoklis ar sadarbības partneri konkrētajā darījumā, piemēram, vai rēķinā ir vai nav jābūt piemērotam pievienotās vērtības nodoklim. Sadarbības partneris ne vienmēr klausīs, ko jūs viņam sakāt, taču padziļinātā konsultācija var notikt, arī pieaicinot sadarbības partnerus. Šādi varam saņemt vai nu apstiprinājumu, vai tieši pretēji — noraidījumu tam, kādā veidā puses ir ieplānojušas veikt darījumu un kādā formātā ir ieplānots piemērot nodokli konkrētajam darījumam.

Vēl pozitīvs aspekts ir arī tas, ka padziļinātajās konsultācijās ar VID laikā ir iespēja pieaicināt Finanšu ministrijas (FM) pārstāvi, norādīja E. Putniņa. Jāņem vērā, ka FM ierēdņi raksta nodokļu likumprojektus un izstrādā nodokļu politiku, savukārt VID darbinieki bieži apgalvo, ka viņi nevar pieņemt kādus konkrētus lēmumus attiecībā uz likuma normu interpretāciju, pirms nav iepriekš saskaņojuši šo viedokli ar FM. Tādēļ, pieaicinot FM padziļinātai konsultācijai, ir iespēja operatīvi saņemt ministrijas atzinumu.

Jāpiebilst, ka padziļinātā konsultācija nav juridiski saistoša nevienai no pusēm, bet nodokļu maksātājiem tās var sniegt norādes, padomus, kurā virzienā tālāk iet, lai korekti piemērotu nodokļus un nerastos problēmas nākotnē attiecībās ar VID.

Uzziņas pieprasīšana

Trešais veids, kā konsultēties ar VID, ir uzziņas pieprasīšana. Tā jebkura persona var uzzināt iestādes viedokli par konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Taču jāņem vērā, ka uzziņa adresātam var nebūt saistoša, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 101. pants. Taču, ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza. Vēl likums paredz: ja jautājums, par kuru sniegta uzziņa, vēlākā administratīvajā lietā ir viens no vairākiem jautājumiem, kas iestādei jāvērtē, tad šis vērtējums nevar būt adresātam nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kad citādi lietas kopējais iznākums būtu adresātam nelabvēlīgāks vai arī tas būtu prettiesisks.

Kas vēl jāielāgo — VID uzziņu nevar apstrīdēt augstākā iestādē, jo VID attiecībā uz uzziņu apstrīdēšanu nav augstākas iestādes, tāpēc uzziņa nav arī pārsūdzama tiesā.

E. Putniņa konsultēšanās procesu iesaka uzsākt ar vienkāršotu konsultāciju vai sarežģītākā gadījumā — uzreiz ar padziļinātu konsultāciju, varbūt rakstiska viedokļu saņemšanu. Pēdējā laikā viņa diezgan bieži novērojusi, ka nodokļu maksātāji paši gatavo uzziņas pieprasījums, bet bez palīdzības no malas šis pieprasījums var nebūt tik precīzs un saprotams VID, īpaši aprakstot darījuma apstākļus. Saņemot negatīvo uzziņu, kā jau iepriekš minēts, nebūs iespējams vērsties tiesā vai atkārtoti pieprasīt uzziņu par uzdoto jautājumu. Tāpēc ieteicams izstrādāt tādu konsultēšanās stratēģiju ar VID, lai varētu sasniegt daudz labāku rezultātu, nekā nekavējoties ķerties pie uzziņas pieprasīšanas.

E. Putniņa arī atgādināja, ka uzziņu drīkst prasīt jebkurai valsts iestādei, VID nav vienīgā institūcija, kurai ir pienākums sniegt uzziņu par konkrēto izklāstīto situāciju. Nodokļi ļoti bieži ir kāda darījuma sekas, tas var būt arī kāds notikums, specifisks regulējums, kas noved pie nodokļu piemērošanas kārtības. Tāpēc ieteicams konsultēties ne tikai ar VID, bet arī ar citām institūcijām un iestādēm, kas regulē konkrēto jautājuma jomu. Un tikai tad vērsties pie VID un FM, lai skatījums uz visiem lietas apstākļiem un kopējo situāciju būtu iespējami objektīvāks un atbilstošs ne tikai nodokļu normatīvajiem aktiem, bet arī citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē komersantu saimniecisko darbību.

Juridiskās sekas konsultācijām

Var rasties jautājums, kādas juridiskās sekas ir mutiskām konsultācijām, ko nodokļu maksātājam, piemēram, sniedz telefoniskā konsultācijā, kuras turklāt tiek ierakstītas? Vai tiesā nodokļu maksātājs var izmantot konsultanta mutisku atbildi kā pierādījumu?

E. Putniņa brīdināja, ka neviena konsultācija, izņemot uzziņas pieprasījumu, nav saistoša juridiski, attiecīgi uz mutiski sniegtu konsultāciju nevar simtprocentīgi paļauties. Tāpat tas ir arī ar rakstisku VID konsultāciju, jo tikai uzziņas saņemšanas procesā ir maksātāja pienākumus atklāts situācijas visus apstākļus, lai VID būtu iespēja izvērtēt, kas īstenībā notiek un kādi ir ārējie apstākļi. Savukārt pēc mutiski vai rakstiski sniegtas konsultācijas VID vienmēr būs iespēja argumentēt, ka nodokļu maksātājs nav kaut ko līdz galam atklājis, un tas maina nodokļu piemērošanas kārtību.

Iepriekšējas vienošanās līgums

Vēl viens no nodokļu maksātāju praksē izmantojamiem instrumentiem ir iepriekšējas vienošanās līgums ar VID, bet šis instruments attiecināms tikai uz transfertcenu darījumiem. Kas obligāti jāņem vērā — vienošanās līgumu noslēdzot, pēc tam nodokļu maksātājs ir pakļauts VID kontrolei. Ja mainās apstākļi, kas ietekmē līguma nosacījumus, noteikti jāpieprasa izmaiņas līgumā. Arī atskaitīšanās VID par to, ka tiek izpildīti šie līguma nosacījumi, ir priekšnosacījums, lai veiksmīgi izmantotu šī instrumenta atbalstu savā uzņēmējdarbībā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada februāra (518.) numurā.

 

< Назад