Kā nodrošināt augstu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti

Kā nodrošināt augstu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti
Grāmatvedības ārpakalpojuma joma pēdējos gados ir būtiski paplašinājusies, un arī prasības šādu pakalpojumu sniedzējiem turpina pieaugt. Vēl nesen aktuālākais jautājums bija licences nepieciešamība, kas apliecina ārpakalpojuma sniedzēju atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem. Tomēr licence ir tikai pirmais solis ceļā uz patiesi kvalitatīvu un profesionālu pakalpojuma sniegšanu. Labam grāmatvedim un ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumam savā darbā ieteicams integrēt arī vairākus profesijas starptautiskos standartus, kodeksus un vadlīnijas. Šim tematam aizvadītā gada nogalē Rīgas Menedžeru skolas (RMS Forum) rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» pievērsās Andrejs Ponomarjovs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) prezidents. 

Licences prasību būtība

Lai sniegtu grāmatvedības ārpakalpojumu, ir jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) licence. Šī licence apliecina, ka grāmatvedības firma ir izstrādājusi iekšējās kontroles sistēmas un ir gatava reaģēt uz iespējamām sūdzībām par pakalpojumu kvalitāti. Grāmatvedības firmām ir jābūt izstrādātām iekšējām kontroles sistēmām, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanas atbilstību profesionālajiem standartiem. Gadījumā, ja klients sūdzas par pakalpojuma kvalitāti, šādas sistēmas palīdz novērtēt sūdzības pamatotību un veikt atbilstošus uzlabojumus. Tas ietver termiņu ievērošanu, profesionālu darba izpildi un kvalitatīvu finanšu pārskatu sagatavošanu (nav runa par nodokļu uzskaiti, bet, piemēram, novērtēšanas principiem, informācijas atklāšanu pielikumā).

Tomēr ir svarīgi saprast, ka licence pati par sevi nav tieši saistīta ar pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Tā drīzāk ir apliecinājums tam, ka firma ievēro noteiktas procedūras un standartus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas (AML) jomu.

Profesionālās prasības un starptautiskie standarti

Grāmatvedības likums, kā arī Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nenosaka detalizētas prasības grāmatvedības firmu profesionālajai darbībai. Tomēr Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) izdotie standarti paredz, ka grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro noteiktas vadlīnijas, kas nodrošina augstu darba kvalitāti. Tie prasa, lai grāmatveži sagatavotu gada pārskatus, ievērojot ētikas prasības un starptautiskos kvalitātes vadības standartus. Šie standarti ietver revīzijas, pārbaudes uzdevumu un apliecinājuma uzdevumu standartus. Pastāv arī tā saucamie starptautiskie radniecīgo pakalpojumu standarti, kuros savukārt ietilpst informācijas apkopošanas uzdevumu standarti, skaidroja LRGA prezidents.

Viens no svarīgākajiem dokumentiem šajā jomā ir 4410. Starptautisko radniecīgo pakalpojumu standarts «Informācijas apkopošanas uzdevumi» kopā ar citām prasībām, kas ir formulētas saistītajos IFAC profesionālās darbības standartos, tostarp Starptautiskajā profesionālo grāmatvežu ētikas standartu padomes publicētajā Starptautiskajā profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā un 1. Starptautiskajā kvalitātes vadības standartā.

Standartu 4410 piemēro tad, kad grāmatvedis uzņemas pienākumu sniegt pakalpojumus un sagatavot gada pārskatu. Grāmatvežiem ir jāparaksta gada pārskati, apliecinot tajos esošo datu ticamību. Lai gan grāmatvedis neveic revīziju, viņš nedrīkst pieļaut, ka informācija gada pārskatā ir nepilnīga vai maldinoša. Šis standarts detalizēti apraksta, kā grāmatvedim jāorganizē savs darbs, īpaši gatavojot un parakstot gada pārskatus. «Parakstam ir liela nozīme. Grāmatvedis ar savu parakstu apliecina datu ticamību. Lai gan grāmatvedis neveic revīziju, ētikas kodeksā noteikts, ka grāmatvedis nedrīkst pieļaut situāciju, ka viņa darbs tiek minēts saistībā ar maldinošu, izkropļotu, nepilnīgu, paviršu informāciju, kas satur būtiskas neatbilstības. Pastāv zināma pretruna — lai gan grāmatvedis nerevidē šo informāciju, viņam par to ir jāparakstās un jāapliecina, ka informācija nav maldinoša,» norādīja A. Ponomarjovs.

Minētajā standartā iekļauti norādījumi par sadarbību ar klientu, kas bieži vien ir sarežģīta, jo klienti var iesniegt nepilnīgu vai provizorisku informāciju. Standarts 4410 palīdz grāmatvedim saprast, kā rīkoties situācijās, kad klienta sniegtā informācija ir nepilnīga vai kad klienti, sastopoties ar nepatīkamiem rezultātiem, mēģina distancēties no pārskata. Tas apraksta visus iespējamos soļus un stratēģijas, kā grāmatvedim jāsadarbojas ar klientiem un jārisina iespējamās problēmas.

Standarts ietver dažādu situāciju analīzi, kurās var rasties problēmas gan praksē, gan sadarbībā ar klientu. Piemēram, problēmas var rasties, ja klients nesniedz pilnīgu informāciju, iesniegtie dati ir nepilnīgi. Tāpat var gadīties, ka klients iesniedz provizoriskus datus, kas var radīt būtiskas atšķirības gala rezultātos.

Profesionālie grāmatveži, kas darbojas sabiedriskajā praksē un grāmatvedības firmās, vadās no šī standarta, kas nosaka arī biedru pienākumus, korporatīvo struktūru un pakalpojuma sniedzēju atbildības. Ja šajā procesā iesaistās zvērinātu auditoru komercsabiedrība, aī tā vadās pēc šī standarta, ievērojot tajā noteiktās ētikas prasības, profesionālās darbības kvalitāti, uzdevuma pieņemšanu un izpildes kontroli, kā arī saziņu ar vadību. Tas ietver arī norādes par to, kā komunicēt un kādos posmos uzdot jautājumus, lai nodrošinātu iespējamo problēmu risināšanu, piemēram, datu nepilnības vai vadības distancēšanos no pārskatiem.

«Šie standarti ir labs, autoritatīvs avots, lai nodrošinātos pret iespējamām pretenzijām, sankcijām arī no dažādu iestāžu puses, ieskaitot Valsts policiju, Finanšu izlūkošanas dienestu, VID un pārējiem, kas var izvērtēt grāmatveža lomu informācijas sagatavošanā,» ieteica A. Ponomarjovs.

Grāmatvežu atbildība un ētikas prasības

Liela nozīme grāmatveža darbā jāpievērš arī Starptautiskajam profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksam. Šis kodekss ir sadalīts četrās daļās, no kurām pirmās trīs ir aktuālas grāmatvežiem, ceturtā — revidentiem. Pirmā daļa attiecas uz visiem grāmatvežiem, otrā daļa uz tiem, kas strādā algotā darbā, bet trešā daļa — uz grāmatvedības ārpakalpojumu firmu vadītājiem. Šo dokumentu izpratne un pielietošana palīdz grāmatvedim orientēties profesionālajās ētikas prasībās un nodrošināt savu darbu ar atbilstošu kvalitāti un integritāti.

Papildu ētikas kodeksam, grāmatveži un revīzijas firmas ir pakļauti arī starptautiskiem kvalitātes vadības standartiem. Agrāk tika izmantots 1. Starptautiskais kvalitātes kontroles standarts, taču jaunais, pārstrādātais kvalitātes vadības standarts paredz atšķirīgu pieeju. Jaunais standarts nepieprasa dokumentēt visu, bet gan koncentrēties uz riskantākajiem aspektiem grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā. Tas liek grāmatvedības firmām izveidot un uzturēt kvalitātes vadības sistēmas, kas garantē, ka visi pārskati ir precīzi, atbilst normatīvajām prasībām un nesatur kļūdas.

IFAC izdevusi arī informācijas apkopošanas uzdevumu rokasgrāmatu par 4410. standarta piemērošanu, kurā pievienotās vadlīnijas piedāvā ne tikai teorētisku pamatu, bet arī praktiskus rīkus, piemēram, kontroles jautājumus, kontroles sarakstus un veidlapas. Šīs vadlīnijas ir īpaši izstrādātas, lai atvieglotu grāmatvedības firmu darbu, nodrošinot vienkāršāku un skaidrāku procesu norisi. Kad grāmatvedības firma saņem uzdevumu sagatavot gada pārskatu, šīs vadlīnijas sniedz detalizētu instrukciju, kā veikt uzdevumu no sākuma līdz beigām, tādējādi būtiski atvieglojot grāmatvežu darbu.

Starptautisko vadlīniju dokumenti pieejami latviešu valodā

«Svarīgi pieminēt, ka gan 4410. standarts, gan ētikas kodekss, gan rokasgrāmatas vadlīnijas un pārējie dokumenti ir iztulkoti latviešu valodā, pateicoties LRGA un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) kopīgam darbam un finansējumam. Tas ļauj vietējiem grāmatvežiem izmantot starptautiski atzītas prakses,» uzsvēra A. Ponomarjovs.

Iztulkota arī publikācija «Kvalitātes vadības rīku piemēri mazām un vidējām firmām». Vadoties pēc šīm vadlīnijām, nelielas grāmatvedības firmas var izstrādāt efektīvas kvalitātes vadības sistēmas, kas nodrošina risku mazināšanu un profesionālu pieeju ikdienas darbam. Cits tulkotais dokuments «Ilustratīvā risku matrica. Pavaddokuments kvalitātes vadības rīku piemēriem» palīdz grāmatvežiem saprast un novērst potenciālos riskus.

IFAC, sadarbojoties ar Anglijas un Velsas Zvērinātu grāmatvežu institūtu, ir izdevusi vairākas publikācijas arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pamatiem, kuras arī iztulkotas latviešu valodā. Publicētās vadlīnijas sniedz detalizētus norādījumus par to, kā grāmatvedības firmām rīkoties dažādās situācijās. Piemēram, tās apraksta rīcības plānu situācijās, ja klients vai potenciālais klients dibina uzņēmumu, ja tiek veikta aktīvu nodošana vai, ja notiek nodokļu plānošana. Tāpat tiek piedāvāti praktiski risinājumi gadījumos, kad uzņēmums saskaras ar finanšu grūtībām vai mēģinājumiem apiet Finanšu darījumu darba grupas (FATF) prasības.

Rakstā minēto dažādo vadlīniju ieviešana ir būtisks solis profesionālās grāmatvedības prakses attīstībā Latvijā. Grāmatvedības firmām tiek sniegta iespēja pilnveidot savas prakses, ievērojot starptautiskos standartus un nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus saviem klientiem. Tāpēc svarīgi, lai grāmatveži aktīvi iepazītos ar šīm vadlīnijām un tās integrētu savā ikdienas darbā, uzskata LRGA prezidents.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada februāra (518.) numurā.

< Назад