Krievijas tranzīts saruks par 20%

Krievijas izcelsmes kravu eksports caur Baltijas valstu ostām šogad samazināsies par 20%, salīdzinot ar 2014. gadu, un tādā pašā apmērā saruks arī attiecīgo tranzītkravu apjomi pa dzelzceļu, starptautiskajā konferencē Transbaltica 2015 norādīja Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas loģistikas komitejas priekšsēdētāja vietniece, RBK Research konsultāciju departamenta galvenā analītiķe Ludmila Simonova. Šāds ir rezultāts Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējām sankcijām, kā arī ekonomiskajai situācijai kaimiņvalstī, kur gaidāms apmēram 5% IKP kritums 2015. gadā. Notiek izmaiņas arī piegādes ķēdēs, taču, pēc viņas teiktā, Krievijai tomēr ir izdevīgāk importēt preces no ES, nevis Brazīlijas vai Ķīnas. Krievijā kopumā šogad gaidāms importa samazinājums 34% apmērā. Interesanta iezīme esot siltumnīcu celtniecības bums piepilsētās, lai kaut kā kompensētu ES izcelsmes lauksaimniecības produktu trūkumu.

Izjutīs visi

Ogļu, naftas produktu un dzelzs rūdas kravas no Baltijas valstīm aizplūst uz Krievijas ostām (Visocku, Primorsku un Ustjlugu), atzīmēja eksperte. Jāpiebilst, ka šī gan ir arī kaimiņvalsts nozares ilgtermiņa politika – pēc iespējas vairāk kravu nosūtīt caur savām ostām. Pēc L. Simonovas teiktā, 2015. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem, Krievijas tranzīta apjoms caur Baltijas valstu ostām jau samazinājies par 15%. Baltijas valstu zaudējumi 2015.– 2016. gadā naftas un tās produktu aizplūšanas rezultātā lēšami 120 milj. ASV dolāru apmērā.

Visu rakstu Krievijas tranzīts saruks par 20% lasiet 8. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.