Par būvdarbu aizlieguma ignorēšanu piemēros kriminālatbildību
Db.lv, 2014. gada 25. septembris 13:02
Saeima ceturtdien, 25.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.
Deputātu atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes. Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
«Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību,» iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Viņa norāda, ka būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmumus un tiesāšanās ilgst gadie, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiekot legalizētas.
«Jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka kriminālatbildība tiks paredzēta par jebkādu neatļautu būvniecību - likumprojekts paredz atbildību tikai par trešās grupas būvdarbu veikšanu – piemēram, ja ir būvēta publiskā ēka vai ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi,» norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, Krimināllikumā paredzēta iespēja piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus Latvijā reģistrētam uzņēmumam par kukuļdošanu, kas veikta ārpus Latvijas teritorijas, ko izdarījusi fiziskā persona šīs juridiskās personas interesēs.
Krimināllikumā tiek pārskatīta arī atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, paredzot diferencēt atbildību atkarībā no nodarījuma seku smaguma.
«Šeit ņemta vērā piedzīvotā traģēdija Zolitūdē. Piemēram, maksimālais brīvības atņemšanas termiņš, ja ēkas sabrukšana izraisījusi cilvēku nāvi, patlaban ir četri gadi, un tas nav samērojams ar tās traģēdijas apmēru, kas pērnā gada novembrī piemeklēja Latviju. Piedāvājām pārskatīt kriminālsodu politiku gadījumos, kad būvnieku vai projektētāju nolaidība noved pie traģiskiem vairāku cilvēku upuriem, un paredzēt nodarījuma smagumam samērīgas sankcijas,» skaidro A.Judins.
Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis divu vai vairāku cilvēku nāvi, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus par šo pārkāpumu plānots atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības uz noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.
Līdzīgi pārskatītas sankcijas par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, neatļautām darbībām ar indīgām un ātri uzliesmojošām vielām, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kā arī atstāšanu bez palīdzības.
< Atpakaļ